Zaļā gaisma

Kopš jaunās ēras sākuma (25.02.2012) ir pagājušas 3 nedēļas un ļoti iespējams, ka Tevi interesē kā man ir klājies šajā laikā. Tīrā bilance uz 16.03.2012 — 21 diena un noskrieti 42 treniņi, bet par visu pēc kārtas.

Droši vien esi jau dzirdējis, bet atgādināšu vēlreiz, ka sākot ar 25. februāri esmu kļuvis par pilna laika sportistu un godīgi sakot, tas nebija vienkārši. Pēdējās darba nedēļās nācās nopietni iespringt, lai sakārtotu formalitātes un padarītu visu iesākto, tā, ka gada sākumā Portugālē sasniegtā forma cieta nelielus zaudējumus. Pēdējā darba diena bija īsts piedzīvojums, kura kulminācija bija balets un sabiedriskā transporta izmantošana pēc 4 gadu pārtraukuma. Tur daudz kas ir mainījies!

Pirmā diena jaunajā statusā pieteica sevi ar ļoti krasām pārmaiņām, jo devos uz Malagu Spānijā, lai piedalītos mana Somijas kluba nometnē. Pirmajās trijās dienās mūs sagaidīja 4 starti „Andalucia O Meeting” ietvaros, tā, ka par garlaicību nevarēja sūdzēties. Pirmās divas dienas nepadevās kā iecerēts un optimālo rezultātu parādīju tikai sacensību pēdējā — trešajā dienā, kur vidējā distancē finišēju ar trešo ātrāko laiku. Atlikušās piecas nometnes dienas lieki laiku netērējām un maksimāli izmantojām piedāvātās iespējas tehniskajiem treniņiem. Īpaši gribu izcelt nakts orientēšanās treniņus ar kopējo startu, kuru laikā ikvienam bija dota iespēja izpausties un parādīt raksturu. Visu vēl interesantāku padarīja atsevišķas, visai „interesantas” vietas kartēs, kuras zīmētājs, visticamāk, bija piemirsis apmeklēt. Tikai vēlāk apjautu, ka šī bija pirmā reize, kad pa īstam izbaudīju nakts treniņus un vēl šobrīd neesmu sapratis, tieši kas tam bija par iemeslu. Lai nu kā, gribu īpaši uzteikt mūsu jaunā kluba biedra Levgen Fesenko (alias Leffe) sniegumu. Domāju, ka visai drīz arī pārējā orientēšanās pasaule iepazīsies ar šo jauno censoni un viņa spēcīgajām „maņām”.

Nedēļa bija paskrējusi vērtas spārniem un agrā svētdienas rītā mēs ļoti negribīgi pametām sudraba dūmakā ietīto Canos de Meca, lai noteikti tur kādreiz atgrieztos.  Yo, tas ir to vērts!
Bija pienācis laiks atgriezties ziemā, taču tā vietā es izvēlējos pavasari un devos uz Lielbritāniju, kur atrodos joprojām. Taisnību sakot, biju cerējis uz ko siltāku, jo salīdzinot ar saulaino Spāniju, treniņu apstākļi šeit šķiet samērā „ziemīgi”. Tomēr tas nebija šķērslis, lai turpinātu labi iesākto un trenētos vismaz divas reizes dienā. Trenēšanās uz iekrātā noguruma fona bija kā balansēšana uz naža asmens, bet saprāts un veiksme bija manā pusē un svētdienas treniņu sacensības (Midland championships 2012) izdevās tieši tādas kā iecerēts. Pēc vairāku gadu iepauzēšanas atkal sajutu ko līdzīgu „formai” (jeb, kā man to patīk dēvēt, kontaktam). Ātrums bija ar mani arī visu nākamo treniņu nedēļu un ir šeit joprojām. Izskatās, ka esam viens otram iepatikušies, tagad jādara viss, lai mēs paliktu kopā un veiksmīgi aizvadītu sezonas pirmo nopietno startu Pasaules ranga sacensībās Dānijā 24.03.

Nedaudz humora.
Starp citu, man šeit ir uzradušies arī neparedzēti ikdienas pienākumi jaunas Īru setera kucītes izskatā. Esmu pamatīgi apguvis uzkopšanas darbus un kopējo skrējienu laikā, cenšos no viņas mācīties būt tikpat nenogurdināms un dzīvespriecīgs, savukārt viņai cenšos iemācīt sākt saprast kaut ko no tā kā ir uzbūvēta apkārtējā pasaule. Man ar savu uzdevumu gan veicas krietni labāk nekā viņai un izskatās, ka tā tam būs būt.

Ceru, ka Tu vēl man seko, dārgo lasītāj, jo pats svarīgākais ir tas, ka vēlos pateikties visiem tiem, kuri mani atbalstījuši un palīdzējuši man būtiski pavirzīties uz priekšu ceļā uz maniem mērķiem. PALDIES manai ģimenei, draugiem, atbalstītājiem un sponsoriem:

Turun Metsankavijat
SIA Eko Baltija
AS Inspecta
SIA Olimps
Massive Dynamic un Jouni Vidqvist
Uz drīzu redzēšanos!